Eiropas Zaļais kurss ir sagatavojis ceļakarti, kā padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu, pārvēršot klimata un vides problēmas par iespējām visās politikas jomās un padarot šo pāreju taisnīgu un iekļaujošu visiem. Eiropas Zaļā kursa mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru, aprites ekonomiku, apturēt klimata pārmaiņas, novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un samazināt piesārņojumu. Tajā izklāstītas nepieciešamās investīcijas un pieejamie finansēšanas instrumenti, kā arī paskaidrots, kā nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu pāreju. Eiropas Zaļais kurss attiecas uz visām tautsaimniecības nozarēm, jo īpaši transportu, enerģētiku, lauksaimniecību, būvniecību un tādām rūpniecības nozarēm kā tērauda, cementa, IKT, tekstilrūpniecību un ķīmisko rūpniecību.
Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir eksistenciāls drauds Eiropai un pasaulei. Lai pārvarētu šos izaicinājumus, Eiropas Zaļais kurss pārveidos ES par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, nodrošinot:
- līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles SEG emisijas,
- ekonomisko izaugsmi, kas nav saistīta ar resursu izmantošanu,
- neviena persona un neviena vieta netiek procesā aizmirsta.
Eiropas Zaļais kurss Eiropas Zaļais kurss ir arī mūsu glābšanas riņķis, lai izkļūtu no COVID-19 pandēmijas. Viena trešdaļa no 1,8 triljonu eiro investīcijām, kas iekļautas nākamās paaudzes ES atveseļošanas plānā, un ES septiņu gadu budžets finansēs Eiropas Zaļo kursu.
Autotransports ir viens no galvenajiem CO2 emisiju avotiem, tāpēc šīs nozares dekarbonizācijai ES Zaļā kursa ietvaros būs jāpievērš daudz uzmanības un enerģijas.
Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) datiem:
- 2017. gadā 27 % no visām ES-28 siltumnīcefekta gāzu emisijām radīja transporta nozare (22 %, ja neņem vērā starptautiskās aviācijas un jūras transporta emisijas). Salīdzinājumā pret 2016. gadu transporta radītās CO2 emisijas palielinājās par 2,2 %.
- Emisijas no transporta (ieskaitot starptautisko aviāciju, izņemot starptautisko kuģniecību) 2017. gadā bija par 28 % lielākas nekā 1990. gadā, lai gan no 2008. līdz 2013. gadam tās samazinājās.
- Starptautiskā aviācija bija atbildīga par lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju procentuālo pieaugumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (+129 %), kam sekoja starptautiskā kuģniecība (+32 %) un autotransports (+23 %). Tomēr EVA aplēses liecina, ka transporta (tostarp aviācijas) radītās emisijas 2018. gadā samazinājās par 0,7 %.
- Lai sasniegtu 2011. gada Transporta baltajā grāmatā izvirzīto ilgtermiņa mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60 %, līdz 2050. gadam emisijām jāsamazinās par aptuveni divām trešdaļām salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Zaļā kursa mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru, aprites ekonomiku, apturēt klimata pārmaiņas, novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un samazināt piesārņojumu. Tajā izklāstītas nepieciešamās investīcijas un pieejamie finansēšanas instrumenti, kā arī paskaidrots, kā nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu pāreju. Eiropas Zaļais kurss attiecas uz visām tautsaimniecības nozarēm, jo īpaši transportu, enerģētiku, lauksaimniecību, būvniecību un tādām rūpniecības nozarēm kā tērauda, cementa, IKT, tekstilrūpniecību un ķīmisko rūpniecību.
